Foto: Aktīvā Latvija

Mūsdienās laivošana ir viens no populārākajiem aktīvās atpūtas veidiem , ko var baudīt ikviens. Tā var būt gan mierīga atpūta rāmos ūdeņos, gan aizraujošs piedzīvojums putojošā palu ūdens straumē vai spēcīgos jūras piekrastes viļņos, atliek vien izvēlēties sev piemērotāko maršrutu.

Zemāk esam apkopojuši Latvijas upju ūdenstūrisma kartes, maršrutus un ceļvežus, kas palīdzēs izplānot brīvdienas uz ūdens. Izvēloties maršrutu, ņem vērā ūdens līmeni attiecīgajā laika periodā, upes straujumu un maršruta garumu, kas jāsamēro ar braucēja pieredzi un fizisko sagatavotību.

Laivošanas maršruti pa Latvijas upēm

ŪDENSTŪRISMA KARTES

Kurzemes upes:

• Abava. Abavu pamatoti uzskata par Latvijas upju laivošanas klasiku. Upe vasaras sezonā visā tās laivošanas maršrutu garumā ir mierīga, bez neizbraucamiem šķēršļiem vai krācēm, lieliski piemērota gan ģimenēm ar bērniem, gan tiem, kuri laivās sēžas pirmo reizi. No upes 129 km piemēroti laivošanai ir 92 km.
• Bārta. Upe Latvijā ietek no Lietuvas, kur tā pazīstama ar nosaukumu Bartuva, un tecējumu tā beidz Liepājas ezerā. Bārta ir lieliska atpūtas nobraucienu upe ar nelielu, bet visu laiku konstantu kritumu teju līdz Nīcai.
• Durbe, Saka. Durbes upe iztek no Durbes ezera, pēc 48 km tecējuma tā, satekot kopā ar Tebru, veido Sakas upi, kas ietek jūrā Pāvilostā. Durbe ir izteikta kontrastu upe. Pasakaini skaistas vietas mijas ar visai parastām, dažbrīd pat vienmuļām ainavām, skaistas un garas straujteces spēji sabremzējas teju vai stāvošā ūdenī.
• Engure, Usma. 28 km garā Engures upe nepārsteidz ar klintīm, krācēm un monumentālām ainavām, tā ir omulīga Kurzemes mazupe, kas savu ceļu sāk, iztekot no Usmas ezera, un beidz, ietekot Puzes ezerā. Laivotājus tā pievelk ar mierīgo plūdumu, neskarto dabu un iespēju, laivojot tālāk caur Puzes ezeru, Rindu un Irbi, sasniegt jūru.
• Irbe, Rinda, Stenda. Rinda un Irbe 38,8 km, kritums 9,8 m Šis ir viens no populārākajiem ūdenstūrisma maršrutiem Latvijā.
• Liepājas Cietokšņa kanāls. Septiņus kilometrus garajā Cietokšņa kanāla maršrutā izbaudīsiet trīs atšķirīgus posmus. Maršruta sākums ir mākslīgi veidots, taisnots posms, tam seko Tosmares ezera posms – cietokšņa kanāla labais krasts no niedrēm, bet noslēgumā, īsi pirms jūras – dabiski veidojies upes posms (Melnupe) ar neskartiem krastiem. Maršruts patiks militārā mantojuma un urbāno laivojumu cienītājiem un būs citāda alternatīva brīvā laika pavadīšanai Liepājā.
• Rīva. Rīva ir jaunums Latvijas visu sezonu laivojamo upju saimē. Visticamāk, pateicoties labajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, vieglajai piekļuvei un labajai infrastruktūrai (kempingi, viesnīciņas, krodziņi un jūra), tā kļūs par vienu no populārākajām vienas dienas laivojuma upēm Rietumlatvijā.
• Roja. Roja ir lieliski laivojama nedaudz paaugstinātā ūdenslīmenī. Ļoti sausās vasarās straujtecēs var nākties izkāpt no laivas un paiet pa seklo ūdeni tai blakus. Nobrauciens ar laivām pa Rojas upi var būt jauka alternatīva, kad atpūta pie jūras sāk iezīmēt garlaicības pazīmes, vai arī saule aizslēpusies aiz mākoņa. Arī pieredzējušiem laivotājiem Roja sagādās patīkamus pārsteigumus.
• Tebra. Viena no iecienītākajām Rietumkurzemes upēm, kas laivojama 40 km garumā. Ierasts, ka Tebras laivojumu sāk Apriķos pie tilta pār Aloksti.
• Užava. No 67 km laivošanai piemērots 31 km – no labā krasta satekas Vankas līdz jūrai. Visērtāk laivojumu pa Užavu sākt pie Stradžu mājām līdzās V1269 vietējas nozīmes ceļa tiltam. Vasarā upes ūdens dzidrs, bagātīga zemūdens flora un fauna.
• Vārtāja. Vārtāja ir 64 km gara Bārtas upes labā krasta pieteka, kas sākas no Sepenes ezera. Laivošanai piemēroti ir upes pēdējie 29 km, sākot no Virgas, – te upes ieleja salīdzinājumā ar upes izmēriem ir milzīga un lēzena.
• Venta. Ventas populārākais laivošanas posms ir no Vadakstes ietekas pie Latvijas–Lietuvas robežas vai no Nīgrandes līdz Skrundai. Tālāk līdz Kuldīgai upe nav tik populāra, bet tomēr laivojama, savukārt tālāk par Zlēkām līdz pat Ventspilij upe nav ieteicama laivošanai, jo plašie līkumi, garie taisnie posmi un daudzviet lēnā straume atver Ventas ūdeņus vēju skrējienam. Pludināšanās pa straumi bieži pārvēršas par izmisīgu cīņu ar sānu vēju vai pretvēju.

 Pierīgas upes:

• Lielā Jugla un Mazā Jugla. Lielā Jugla sākas Mālpils novadā, tek cauri Ropažu un Garkalnes novadam un, satekot ar Mazo Juglu, veido Juglas upi. Upes sākums ir Sidgundā, kur tā veidojas, satekot Mergupei un Sudai. Mazā Jugla ir braucama diezgan garā posmā, sākot jau ar zemu palu līmeni no Turkalnes, augstā – no Suntažiem, palos – no Diedziņa. Jārēķinās, ka zemāka ūdenslīmeņa laikā krāčainajos posmos laivas būs jāvelk.
• Misa, Ķekaviņa un Daugava. Mazzināmi ūdenstūrisma maršruti Rīgas pievārtē – Misa, Daugavas posms Rīgas HES tiešā tuvumā un Ķekaviņa, kas savieno šīs abas ūdensteces, piedāvājot aktīvākajiem laivotājiem nebijušas maršrutu kombinācijas.
• Ogre. Ogre ir viena no Latvijas krāšņākajām un mežonīgākajām upēm, jo tās krasti ir samērā mazapdzīvoti. Atbilstoši sezonai, prasmēm un vēlmēm pēc komforta, Ogri iespējams izbraukt vismaz 8 dažādos maršrutos, plānojot tos gan dažām stundām Brāžu krāču nobraucienam, gan vairākām dienām samērā rāmam plūdumam līdz pat Ogres ietekai Daugavā. Ja mēģināsiet izbraukt visus maršrutus, varat pavadīt vienā upē līdz pat deviņiem dienām!
• Rīgas upes un ezeri. Rīgā nebūs garlaicīgi ne iesācējam, ne piedzīvojumu meklētājam. Tomēr, ņemot vērā ostas rosīgo dabu un ūdeņu plašumus, pirms izvēlies maršrutu, pārdomā, cik prasmīgs un spēcīgs esi – vai tiksi gala ar straumi un vējiem, vai pratīsi izvadīt laivu, netraucējot kuģu satiksmi, vai varbūt labāk būs laiski izbaudīt pilsētas šarmu un dzīves priecīgo ritumu rāmajā Pilsētas kanālā.
• Svētupe, Jaunupe, Vitrupe. Svētupe iztek no Dūņezera Z gala, ietek Rīgas jūras līcī pie Svētciema. Laivošanai piemērota pavasaros, augsta ūdenslīmeņa laikā, rudeņos vai pēc ilgstošiem lietus periodiem. Upes augštecē samērā daudz bebru radītu un upes sanestu aizsprostu, kas apgrūtina laivošanu.
• Vecslocene un Lielupes lejtece. Iesakām izbrīvēt apmēram četras stundas laika nobraucienam ar ģimeni un draugiem pa Vecsloceni, bijušo Slocenes upes lejteci, kas iztek no Kaņiera ezera un ietek Lielupē.

Vidzemes upes

• Abuls. Abuls ir Gaujas kreisā krasta pieteka. Upe ir laivojama visu sezonu no Kaģu tilta Trikātā. Upe piemērota vienas dienas aktīvas vai divu dienu atpūtas režīma laivojumam.
• Aiviekste. Aiviekste nevar pārsteigt ar mežonīgu straumi vai Gaujai piemītošām dramatiskām ainavām, tomēr tā ir liela un interesanta upe ar savu šarmu. Tā patiks divu veidu laivotājiem: tiem, kas ir maratonu un kilometru cienītāji, kuri ietūķī sevi šauros kajakos un, strauji cilājot airi, vēro vidējā ātruma rādījumu sava GPS ekrāniņā, un tiem, kuri sasies kopā laivas, pludināsies pa straumi un laipni pasniegs cits citam dažādus našķus.
• Amata. Pavasaros, kad Amatas ledainā ūdens līmenis paceļas virs maģiskajiem 1,30 m, Latvijas iedzīvotāji kļūst nemierīgi un sāk dīžāties kā veci kara zirgi, kas sajutuši pulvera smaku. Pavasara Amatas brauciens ir tāda pati tautas tradīcija kā Līgo svinēšana un Dziesmu svētki.
• Brasla. Brasla ir viena no Latvijas klasiskajām ūdenstūrisma upēm un parasti tās laivoju – mam izvēlas posmu no Plāča vai Straupes līdz A3 (Rīga – Valmiera) ceļa tiltam vai ietekai Gaujā.
• Briede, Rūja, Burtnieks, Seda. Ja esat noskaņots interesantam laivojumam ar nelielu šķēršļu pārvarēšanu, nemainīgi labu straumi, piezemētiem, bet jaukiem skatiem, tad Briede ir īstā izvēle!
• Pededze. Agrā rītā tu sēdi Pededzes krastā ar kafijas krūzi rokās un smaidīdams vēro slīpo saules staru rotaļu zirnekļu dzīparu noķertajos rasas pilienos. Viss, ko tu redzi apkārt, ir neparasti skaists. Tā īsumā varētu raksturot Pededzi tās posmā Latvijas robeža – Alūksnes ieteka.
• Salaca. Salaca ir no tām upēm, par kurām domas nedalās – tā patīk visiem. Salacā ir gan gari, mierīgi un majestātisku klinšu ieskauti posmi, gan straujteces, bet finišs pie jūras vienmēr ir bijis jebkura laivojuma īpaša “rozīnīte”.
• Vaidava un Mustjegi. Vaidava uzskatāma par vienu no interesantākajām aktīvā ūdenstūrisma upēm Latvijā.
• Gauja. Gauja ir vispopulārākā Latvijas laivojamā upe, kas met niķīgu loku pa Vidzemi, kopumā sakrājot 440 līkumainus tecējuma kilometrus, kamēr gaisa līnijā starp izteku un ieteku jūrā ir vien 90 kilometru.

OGRES UPES LAIVU MARŠRUTI

• «Patmalnieki» — Menģeles tilts (∼20 km). Skaists, krācītēm un ainavām bagāts maršruts.
• Meņģele – Dzērves tilts (∼30 km). Viens no nepopulārākajiem maršrutiem. Gan straumes ātruma, gan ainaviskuma ziņā stipri atšķiras no parējās upes. Patīkams varbūt vienīgi vienmērīgās airēšanas entuziastiem, un arī sausās vasarās, kad pārējos upes posmos pārāk sekls.
• Dzērves tilts – Glāzšķūnis (∼30 km). Jauks maršruts. Reta izdevība tik tuvu pie Rīgas braukt cauri mežiem. Krāčainu posmu nav daudz, bet straume nes labi. Iekāpt visērtāk labajā krastā lejpus tilta. Upe tek cauri mežiem. Stāvi krasti. Gadās pa krācītei.
• Glāzšķūnis – Ogre (∼25 km). Labs, krāčains maršruts. Upes krasti samērā biezi apdzīvoti.

CITI LAIVU MARŠRUTI

• Apkārt Kolkas bākai (Slīteres NP). Maršruts tiek īstenots ar īpaši šim nolūkam domātām jūraslaivām, kas ir stabilas un piemērotas braukšanai jūrā. To var veikt tikai tādos meteoroloģiskos apstākļos, kad vēja stiprums nepārsniedz 4 – 5 m/s. Vēlams arī gids – pavadonis.
• No Jaunķemeriem līdz Klapkalnciemam (Ķemeri). Maršruts tiek īstenots ar speciāli šim nolūkam domātām jūraslaivām SitOnTop, kas ir stabilas un piemērotas braukšanai pa jūru vai jūras kajakiem. Tas ved gar kādreizējiem zvejnieku ciemiem – Bigauņciemu, Lapmežciemu, Ragaciemu un Klapkalnciem
• No Tūjas līdz Salacgrīvai (Ziemeļvidzeme). Maršruts, kurā nav ūdenstūristam tik ierasto šķēršļu, apnesienu un citu raksturīgo situāciju. Tā īstenošanu lielā mērā ietekmē vēja virziens un stiprums un no tiem izrietošais viļņu raksturs.
• No Kandavas līdz Rendai (Abava). Maršruts, kura veikšanai nav nepieciešama īpaša sagatavotība, ja to īsteno vasarā. Jau pie Kandavas Abava ir pietiekami plata, un līdz pat Rendai, izņemot Abavas rumbu, var braukt, neizkāpjot no laivas. Upē ir vairākas izteiktas straujteces, parasti vietās, kur tās gultnē un krastos parādās nelieli dolomītiežu atsegumi. Tiesa, straujteces un krāces var „pazust” augstākā ūdens līmenī un palos.
• Dviete palos. Maršruts paredzēts savā ziņā ekstrēmā vai „netradicionālā” ūdenstūrisma piekritējiem, kaut arī minētajā posmā Dvietei kritums nepārsniedz vienu metru. Palu laikā, atkarībā no to intensitātes applūst plašas teritorijas, kā rezultātā var sanākt „apvidus” brauciens ar laivu. Jāņem vērā, ka atkarībā no palu un brauciena laika, atsevišķas Dvietes daļas pavasaros var būt vēl aizsalušas. Tādejādi, maršruts nav grūts, taču tā veikšana prasa zināmu pielāgošanos konkrētai situācijai

ŪDENSTŪRISMA CEĻVEŽI

• CEĻVEDIS ŪDENSTŪRISTAM – PDF. Ūdenstūrisma ceļvedī ir iekļauti 40 ūdenstūrisma maršruti ar kartēm, kas izbraucami 45 Latvijas upēs (36 maršruti), 19 ezeros (3 maršruti) un Rīgas jūras līča piekrastē (1 maršruts). Sniegti arī īsi 28 NATURA 2000 dabas teritoriju apraksti tiem maršrutiem, ar kuriem ir saistīti konkrētie ūdeņi. Ceļvedī atrodams arī dabas vērotāja mazais noteicējs, Zaļie padomi laivotājiem, nepieciešamā inventāra saraksts un drošības noteikumi. Pievienota arī ceļvedī iekļauto maršrutu pārskata karte ar pieminētajām NATURA 2000 teritorijām.
• Rūja – ūdenstūrisma ceļvedis – PDF
• Brasla – ūdenstūrisma ceļvedis – PDF
• Salaca – ūdenstūrisma ceļvedis – PDF
• Gauja – ūdenstūrisma ceļvedis – PDF